Izpēte, saiknes nodibināšana, cieņa — kā būt apzinātam ceļojumu fotogrāfam

Rokas cieši satvērušas karuseļa zirdziņu konfekšu krāsās, seja staro sajūsmā, hidžābs viļņojas kā supervaroņa apmetnis. Tas nav tipisks jaunas musulmaņu meitenes attēls, un tieši tāpēc tas ir viens no Canon vēstnieces Gulšanas Kānas (Gulshan Khan) iemīļotākajiem fotoattēliem. “Musulmaņi, īpaši sievietes un meitenes, ne vienmēr tiek attēloti kā ekspansīvi cilvēki, kādi mēs patiesībā esam. Es izmantoju vārdu “mēs”, jo šī ir mana kopiena,” skaidro Dienvidāfrikas fotožurnāliste. “Mēs redzam tik daudz ciešanu un “savādā” attēlos no Āfrikas kontinenta. Un lūk, šī meitene, kas ir tik prieka pilna, nofotografēta ar cieņu.”

Gulšanas piemērs mums atgādina, ka kamerai ir liels spēks. Jūsu izveidotie attēli var iemūžināt viendimensijas skatu punktu uz pasauli vai arī var atklāt kaut ko vairāk. Tas jo īpaši attiecas uz tādu kultūru vai kopienu fotografēšanu, kurām jūs nepiederat, neatkarīgi no tā, vai tās atrodas apkaimē aiz stūra vai kaut kur tūkstošiem jūdžu ceļojuma attālumā. Gulšanai tā ir daļa no darba. Būdama neatkarīga fotožurnāliste, kuras darbi ir publicēti izdevumos “National Geographic”, “The New York Times” un “The Guardian”, kā arī bijusī “Agence France Presse” (AFP) ārštata darbiniece, Gulšana regulāri fotografē cilvēkus un vietas savā dzimtenē un ārpus tās. Šeit viņa skaidro, kā jūs varat izveidot pārsteidzošas, bet neaizskarošas kultūru atveidojošas fotogrāfijas.

19. gadsimtā, kad fotografēšana bija jauna tehnoloģija, Eiropas koloniālisti maldīgi uzskatīja, ka fotokamera ir zinātnisks instruments, ko viņi izmantoja, lai klasificētu un apspiestu pamatiedzīvotājus. Gulšana uzskata, ka šis vēsturiskais mantojums turpina pastāvēt, radot priekšstatu, ka tas ir objektīvs medijs.

“Fotogrāfijas ir pamācošas. Tās mums māca, kā redzēt sevi un vienam otru,” viņa saka. “Pastāv doma, ka attēls ir objektīva patiesība, taču tie ir maldi. Jūs vienmēr esat savos attēlos. Jūsu ideoloģija, pieredze un vērtības parādīsies tajā, ko izvēlēsieties iekļaut kadrā un ko atstāsiet aiz tā.

Gulšana arī uzsver, ka daži Rietumu ceļotāji un attēlu veidotāji uzskata, ka viņiem ir tiesības izpētīt “eksotiskās” zemes. “Nav problēma apmeklēt vietas un fotografēt,” uzsver Gulšana. “Problēma ir tad, ja to darāt, pieņemot, ka esat labāks un zināt labāk par cilvēkiem, kurus fotografējat.”

Kad cilvēks izdzird vārdu “kultūra”, viņam ir tendence domāt par tautību, rasi vai reliģiju, tomēr Gulšanai šis jēdziens ir daudz plašāks. “Tā varētu būt grupa ar jebkuru noteiktu vērtību sistēmu, darba kultūru vai cilvēki, kas pieder, piemēram, kādam sociālajam slānim vai ir daļa no mūzikas subkultūras,” viņa saka.

Neatkarīgi no tā, kas tas ir, pirms ierodaties ar kameru, jums ir noteikti jāveic pēc iespējas plašāka izpēte. Tas palīdzēs atpazīt neparastas vietas vai nozīmīgus notikumus — iespējams, kādu festivālu vai protestu, kas dos iespēju uzņemt atbilstošus attēlus.

Tas ietvers arī izpratni par normām un paražām, kā arī problēmām, ar kurām saskaras dažādi cilvēki, sniedzot informāciju par to, kā izvēlēties fotografēt. “Sekojiet līdzi plašsaziņas līdzekļiem, lasiet grāmatas, skatieties dokumentālās filmas, iepazīstieties ar vietām pakalpojumā Google Maps un — pats galvenais — runājiet ar cilvēkiem,” iesaka Gulšana. Ja esat ārzemēs apmeties viesnīcā, parunājiet ar personālu. Vai arī, ja esat pasākumā, jautājiet dalībniekiem, ko tas viņiem nozīmē un kāpēc viņi to apmeklē. Esiet cieņpilns, empātisks un gatavs uzzināt ko jaunu.

Ir jāatrod līdzsvars starp iespaidīgu attēlu iegūšanu un tādu attieksmi pret cilvēkiem, kādu viņi ir pelnījuši. Kopumā Gulšana izvairās no objektīviem ar lielu fokusa attālumu, dodot priekšroku savai Canon EOS R un EOS R5 kamerai ar Canon RF 35mm F1.8 MACRO IS STM objektīvu, lai piekļūtu tuvāk fotografējamajam objektam, pilnībā iegremdējoties darbībā. “Kad esat tik tuvu, jums jārunā ar cilvēkiem, un nenovēršami iegūsiet intīmākus attēlus,” viņa skaidro.

Izņēmums būtu tad, kad viņa strādā svētvietās un viņai jau ir fotografēšanas atļauja, tomēr viņa nevēlas iztraucēt cilvēkus. “Garīgajās vietās jums ir jābūt cieņpilnam pret kultūru, un labākais veids, kā pārliecināties, ka neizturaties necienīgi vai traucējoši, ir jautāt, vai ir pieņemami, ka jūs tur atrodaties,” viņa iesaka. “Jautājiet, kur jums ir atļauts atrasties, kur nav un kādi ir noteikumi. Piemēram, daudzās mošejās un tempļos ir jānovelk apavi, jābūt atbilstoši ģērbtam, kā arī ir necienīgi pieiet priekšā cilvēkam, kas lūdzas, kā arī mēģināt ar viņu sarunāties.

Šādos gadījumos esmu izmantojusi Canon RF 70-200mm F2.8L IS USM objektīvu,” viņa piebilst. “Es vienmēr izmantoju pēc iespējas klusāku slēdža darbību, lai netraucētu un cieņpilni izturētos situācijās, kurās nepieciešama klusa un smalka pieklājība.”

Ne tikai profesionāla līmeņa kameras, piemēram, EOS R5, piedāvā klusas fotografēšanas iespēju. Pārejot uz klusās fotografēšanas režīmu bezspoguļa kamerā Canon EOS R10, tiek vienlaicīgi noregulēti visi atbilstošie iestatījumi, neļaujot kamerai radīt skaņas vai gaismas signālus. Kamera EOS R10 kopā ar daudzpusīgo Canon RF-S 18-150mm F3.5-6.3 IS STM objektīvu arī sniegs lielākas iespējas samazināt traucējumus.

Ir svarīgi nošķirt publiskus pasākumus, kuros ir sagaidāms, ka notiks fotografēšana, no fotogrāfijām, kuras uzņemat, klaiņojot pa mazām ieliņām vai kā daļu no kāda personīga projekta ar noteiktu grupu. “Jums ir nepieciešama informēta piekrišana,” saka Gulšana. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir skaidri jāpaskaidro, kāpēc esat ieinteresēts viņu attēlu uzņemšanā un ko pēc tam esat domājis ar attēliem darīt.

Tas, kā jūs to darīsiet, ir atkarīgs no scenārija. Ja veicat projektu kopienas vidē, vispirms varat saņemt atļauju un iepazīties ar cilvēkiem, pēc tam, kad viņi ir atslābinājušies jūsu klātbūtnē, varat pāriet pie atklātu kadru uzņemšanas. Pilsētas ielās jūs varat uzsākt sarunu ar tirgus stenda īpašnieku un pēc tam uzņemt viņa portretu. Ja nerunājat attiecīgajā valodā, atrodiet kādu, kurš jums tulko. Pastāvīgi pievērsiet uzmanību tam, kā fotografējamais cilvēks atbild. Kā Gulšana saka: “Jūs varat nojaust, vai liekat cilvēkam justies neērti.” Ja tā, ir pienācis laiks nolikt kameru.

Lai gan tagad viņa savu kameru izmanto instinktīvi, Gulšanai ir bijis laiks, kad viņa rūpīgi skatījās attēlus un domāja par to, kā cilvēki tiek attēloti. “Ir svarīgi būt vizuāli izglītotam un apzinātam,” viņa saka. “Padomājiet par tādām lietām kā rakursu, no kura fotografējat, un to, ko tas nodod kādam, kurš skatās attēlu.” Sekojiet dažādiem Instagram kontiem, lai labāk izprastu, kā fotogrāfi izvēlas parādīt savas kopienas. Dažreiz ir nepieciešami secīgi attēli, lai sniegtu pilnīgāku ieskatu, bet Gulšana saka, “ar vienu attēlu ir iespējams pateikt kaut ko būtisku par tautu vai kultūru. Vienkārši atcerieties, ka tas nekad nav viss stāsts.”

Autors Reičela Sīgala Hamiltone (Rachel Segal Hamilton)