Apgūstot ilgas ekspozīcijas melnbalto fotogrāfiju radīšanas mākslu

Stīvens Maknallijs (Stephen McNally) ir apguvis ilgas ekspozīcijas melnbalto fotogrāfiju veidošanu, viņa kontā ir vairākas izstādes un viņa aizrautība ar šo žanru gadu gaitā ir tikai augusi. Strādājot par frizieri, fotografēšana liek viņam doties ārā, meklēt jaunas vietas, apskatīt pazīstamās vietas ar svaigu skatienu un sniedz viņam milzīgu gandarījumu.

Šeit mēs uzzinām, kā Stīvena darbā ir attīstījies process un fotoaprīkojums un kāpēc viņš ir tik entuziastisks par šo paņēmienu.

Stīvens uzsāka fotografēšanu ar populāriem objektiem, piemēram, jūras ainavām saulrieta un saullēkta laikā, taču nolēma to mainīt uz kaut ko, viņaprāt, izaicinošāku. “Man vienkārši apnika darīt to, ko dara visi. Es gribēju sevi vairāk izaicināt un paveikt vairāk ar kameru,” viņš paskaidro.

Ilgas ekspozīcijas pievilcības liela daļa ir ne tikai sirreāla elementa radīšana fotogrāfijā, bet arī pārsteiguma elements — jūs nezināt, kā izskatīsies attēls, kamēr neaizverat slēdzi un neapskatāt ekrānu. Kad kameras slēdzis ir atvērts ilgāku laiku, tiek fiksēts kustības ceļš, ko rada dabiski kustīgi objekti, piemēram, ūdens, mākoņi vai pat cilvēki. Šī attēla daļa kontrastē ar nekustīgajiem objektiem ainā, kas paliek asi.

Kā saka Stīvens: “Mani piesaista fotogrāfijas ēteriskā sajūta. Ilgas ekspozīcijas fotogrāfijās jūra ir rimta, lai gan acis var redzēt milzīgus viļņus, kas nāk un aiziet. Ilgas ekspozīcijas fotogrāfijā to visu var apturēt — tā ir tā burvība.”

Stīvens atkal un atkal atgriežas tajās pašās vietās Anglijas ziemeļrietumos. Viņam ir savi iemīļotie koki, un viņam patīk redzēt, kā tie mainās gadalaiku gaitā. Kad viņš atrodas kādā jaunā vietā, viņš vispirms apskata ainavu un savās domās atzīmē vietas, kurās plāno atgriezties.

Ja fotografējat jūras ainavas, “jums ir jāpēta plūdmaiņas,” viņš mudina. “Es parasti fotografēju bēgumu. Ja fotografējat paisumu, ekspozīcijas laikā kamera kustas, tāpēc attēli nebūs asi. Bēguma laikā viss ir daudz stabilāks.

Stīvens mēdz fotografēt rudenī, jo, lai fotografētu debesis ar ilgu ekspozīciju, kad dabiski kamerā tiek ielaists vairāk gaismas, piemērotāka ir apmākusies vai pat mākoņaina diena. “Es nefotografēju vasaras vidū, jo man būtu jādodas no mājām pl. 2:00, tāpēc es parasti sāku septembrī, kad rītausma ir ap pl. 6:00. Es izpētu savu atrašanās vietu, kad uzlec saule, lai redzētu kur būs gaisma. Ja ir drūms un daļēji apmācies, es zinu, ka man ir ar ko strādāt," viņš skaidro. Vispirms viņš apskata kameras histogrammu, lai izprastu pieejamo gaismu un nepieciešamo laiku.

Stīvena fotogrāfijās valda melanholiska noskaņa, kas daļēji ir saistīta ar tēmu. Viņš mēdz pievērst uzmanību rūpnieciskiem objektiem vai pamestām ēkām — vietām, kas tagad ir atstātas novārtā, bet reiz bija dzīvības pilnas. “Mani piesaista vecas ēkas,” viņš saka. "Kad nesen biju Englsi Velsā, es nejauši uzdūros šai vecajai lauku mājai (skatiet attēlu labajā pusē augstāk) un domāju, cik ilgi šī saimniecība ir drupās? Un kāpēc cilvēkiem bija jāpārtrauc tās uzturēšana? Kur ir cilvēki, kuri šeit dzīvoja un strādāja?”

Šīs pagātnes liecības ir arī brīnišķīgi piemērotas melnbaltajām fotogrāfijām. “Izmantojot melnbalto fotogrāfiju, uzmanības centrā ir kompozīcija, tai jābūt spēcīgai,” viņš piebilst.

Kameras atjaunināšana ļāva Stīvenam pielāgot šo procesu. Viņš uzsāka darbu ar Canon EOS 450D (tagad tās pēctecis ir Canon EOS 850D), pēc tam pārgāja uz Canon EOS 60D (tagad tās pēctecis ir Canon EOS 90D), bet nesen pārgāja uz Canon EOS R6. Neskatoties uz to, ka viņš pārgāja uz bezspoguļu kameru, Stīvens joprojām var izmantot savus iecienītos EF objektīvus, nesamazinot kvalitāti, jo izmanto tos kopā ar Canon stiprinājuma adapteri EF-EOS R.

“Man patīk Canon EOS R6 skārienekrāns, tas ir tik intuitīvs. Varat vienkārši pieskarties ekrānam, lai izmainītu f skaitli vai ISO,” viņš saka.

Stīvens bieži fotografē Bulb režīmā, kas ļauj viņam turēt slēdzi atvērtu tik ilgi, kamēr pirksts atrodas uz slēdža atbrīvošanas pogas. Izmantojot aktivizēšanu ar vadu, varat izvairīties no kameras sakustēšanās, ko izraisa slēdža turēšana. “Bulb režīms ir ļoti svarīgs, lai turētu slēdzi atvērtu ilgu laiku, kamēr uzņem tumsā vai ar 10 vai 16 pakāpju ND [neitrāla blīvuma] filtru,” viņš saka.

Lai aizpildītu laiku, Stīvens uz fotosesijām bieži ņem līdzi vairākas kameras. Kad viņš fotografē ar 20 minūšu ekspozīciju ar savu Canon EOS R6, viņš var iestatīt citu kameru no cita leņķa un nodarboties ar to, kamēr gaida.

Pēdējais rīks Stīvena fotoaprīkojumā ir rediģēšanas programmatūra. Viņš fotografē RAW režīmā un ar krāsām, tāpēc viņam ir vairāk informācijas, ar ko strādāt rediģēšanas laikā. Pirms rediģēšanas ar programmatūru, piemēram, Adobe Photoshop vai bezmaksas Canon Digital Photo Professional (DPP), viņš pārvērš savu attēlu melnbaltā formātā. “Es pielāgoju līmeņus un līknes un pievienoju dažus gradientus. Ja strādāju ar failu vairāk nekā 10 minūtes, tas tiek izdzēsts. Vēlos izvairīties no pārmērīgas rediģēšanas, tāpēc cenšos iegūt vēlamo attēlu kamerā,” viņš paskaidro.

Vāja apgaismojuma un izcilas ilgas ekspozīcijas fotografēšanai piemērotas vietas meklējumi ir diezgan izaicinoši. “Deviņas no 10 reizēm nav veiksmīgas,” paskaidro Stīvens. “Labākais, ko darīt tiem, kuri vēlas izpētīt šo žanru, ir eksperimentēt un iziet no mājām ar pirmo gaismiņu,” viņš piebilst.

“Noderīgs būs ND filtrs ar 10 vai vairāk pakāpēm. Varat arī fotografēt vājā apgaismojumā īsi pirms rītausmas. Iegūsiet līdz 50 sekunžu ilgu ekspozīciju pirms rītausmas, kam vajadzētu radīt izcilus rezultātus. Es izmantoju arī reversās pakāpes ND filtrus, kad pie horizonta ir tumšāks, jo tā būs gaišākā vieta, kad uzlēks saule.

Atrodiet vietu, izpētiet to, izmantojiet agru rītu un izmēģiniet Stīvena paņēmienu, lai fotografētu melnbaltās fotogrāfijas ar ilgu ekspozīciju. Pēdējais Stīvena padoms: “Iegūstiet pēc iespējas vairāk informācijas un pēc tam pielietojiet to praksē. Jūs nekad neiegūsiet to, ko vēlaties, ja nepieliksiet pūles.”



Autors: Nataļja Paula (Natalya Paul)