Uzlabojiet fotogrāfiju kompozīciju

Viens no fotografēšanas brīnišķīgajiem aspektiem ir tas, ka tā piedāvā radošo brīvību un emocionālās izteiksmes līdzekļus. Tāpēc raksts par noteikumu kopumu fotogrāfijas kompozīcijā var šķist mazliet ierobežojošs. Taču zināšanas par dažiem vienkāršiem fotogrāfijas kompozīcijas principiem var palīdzēt iegūt vislabāko no fotografējamā objekta un atdzīvināt ainas tā, kā patiešām vēlaties, lai tās tiktu pamanītas.

Kad apgūsiet kadru kompozīcijas un izkārtojuma pamatus, jūs sāksiet tos piemērot bez domāšanas un varēsiet atrast savu stilu. Iespējams, laiku pa laikam pat pārkāpsiet “noteikumus”.

Šeit pastāstīsim par 10 fotogrāfijas kompozīcijas paņēmieniem, izskatot, kā katrs no tiem palīdzēs līdzsvarot elementu izkārtojumu attēlos un ļaus jums noteikt, ko skatītājs pirmo pamanīs kadrā.

• Trešdaļu likums
• Uzlabošana
• Kadrēšana
• Virzošas līnijas
• Uzņemšana no dažādiem leņķiem
• Trijstūri
• Zelta griezums
• Minimālisms un negatīva telpa
• Orientācija platformai
• Noteikumu pārkāpšana

Objektu izvietošana kadra centrā var būt efektīva dažās situācijās — vienkāršiem objektiem , piemēram, portretiem, kuros ir izgaismota tikai seja un fons ir daudz tumšāks, labi piemērota ir centrālā kompozīcija. Tomēr asimetriskas kompozīcijas rada dzīvāku un dinamiskāku iespaidu. Fotogrāfijās izmantojot trešdaļu likumu (novietojot objektu kadra labajā vai kreisajā trešdaļā), parasti veidojas interesantāks un pievilcīgāks attēls.

Daudzām kamerām, tostarp Canon EOS R sistēmas kamerām, piemēram , EOS R50, EOS R10 un EOS R7, ir iespēja parādīt 3x3 režģi skatu meklētājā vai aizmugurējā LCD ekrānā. Noderīgs kompozīcijas paņēmiens ir interesējošā punkta novietošana vienā no punktiem, kur krustojas horizontālās un vertikālās līnijas.

Režģa līnijas ir arī noderīgs veids, kā pārbaudīt, vai horizonts ir nolīmeņots. Daudzas kameras ekrānā var parādīt līmeņrādi, kas mainās no sarkana uz zaļu, kad kamera ir novietota taisni. Dažām Canon kamerām ar attēla stabilizāciju korpusā (In-Body Image Stabilisation — IBIS), piemēram, EOS R7, ir arī automātiskās līmeņošanas funkcija. Ja šī funkcija ir iespējota, sensora pozīcija automātiski tiek pielāgota, lai ņemtu vērā jebkādu nelielu noliekumu un ļautu jums nolīmeņot fotogrāfijas.

Kamerai EOS R50 un EOS R7 ir arī automātiskā līmeņošanas funkcija filmas IS režīmā, kas var automātiski nolīmeņot horizontāli sasvērtu video materiālu.

Protams, var arī fiziski pagriezt kameru vajadzīgajā leņķī, lai iegūtu interesantas kompozīcijas. Šāda tīša noliekšana tiek dēvēta par holandiešu vai vāciešu leņķi, un to izmanto spēlfilmās, lai radītu spriedzi vai dezorientāciju. Tāpēc izmantojiet to izmanīgi un izvēlieties pietiekami lielu leņķi, lai nodrošinātu, ka tas neizskatās nejaušs. Ja viens kadrs ir iegūts, noliecot pa kreisi, nākamo mēģiniet uzņemt, noliecot pa labi. To var darīt, lai atspoguļotu, piemēram, aizrautību ar jaunas pilsētas izpēti. Tas ir lielisks veids, kā savos attēlos ieviest lielāku dažādību, un tie izskatīsies fantastiski drukātā veidā. Kamerā attēla malu attiecību var arī nomainīt uz kvadrātu, lai iegūtu vēl lielāku dažādību, kas noved mūs pie kadrēšanas un apgriešanas.

Kad fotografējat, apsveriet, kā ierāmēt objektu. Durvju vai loga izmantošana ir laba izvēle, jo tie veido dabisku apmali un palīdz pievērst uzmanību ainai. Varat izmantot viesnīcas vai dzīvokļa durvju aili, lai ierāmētu skatu, piemēram, pilsētu. Vislabāk, ja logs vai durvis ir atvērtas, lai izvairītos no atspīduma stiklā.

Efektīvu kadru var arī iegūt, apgriežot fotoattēlu, lai izolētu elementus. Var izmantot lietojumprogrammu Canon Camera Connect, lai pārsūtītu attēlus no kameras uz tālruni rediģēšanai, vai rediģēt to datorā ar tādu programmatūru kā Canon Digital Photo Professional, vai apgriezt attēlus, izmantojot kādu no Canon drukāšanas lietojumprogrammām.

Veltiet laiku, lai paeksperimentētu ar dažādi apgrieztiem attēliem. Ainavu fotogrāfijām izmēģiniet panorāmas apgriešanu, lai izveidotu platu attēlu. Pat vairāku attēlu drukāšana vienā līnijā nodrošina panorāmas efektu, ja tie ir labi izlīdzināti viens pret otru.

Līnijas ir ļoti spēcīgs kompozīcijas rīks, vienkārši tāpēc, ka mēs instinktīvi vēlamies noskaidrot, kur tās ved. Kad būsiet ārā, varēsiet saskatīt līnijas it visur — upes, sienas, žogus, dzelzceļa sliedes, ceļus vai to marķējumu, kurus visus varat iekļaut savās fotogrāfijās.

Fizisko līniju izmantošana kompozīcijas elementu veidā, lai skatienu virzītu cauri ainai līdz fokusa punktam, iespējams, ir visefektīvākais veids, kā ietvert virzošās līnijas attēlos. Kamera būs jānovieto piemērotā vietā, lai ainā ietvertu dabiskās līnijas, un tas nozīmē, ka pēc iespējas lielāka efekta panākšanai var būt nepieciešams novietoties augstāk vai zemāk. Kamera ar pilnībā grozāmu LCD ekrānu palīdzēs iekadrēt attēlu, uzņemot no neparastiem leņķiem.

Ir vērts apsvērt arī virzienu, kādā līnijas ved un ko jūs mēģināt panākt. Saplūstošas līnijas ir efektīvs rīks attāluma un mēroga informācijas nodrošināšanai. Horizontālas līnijas atspoguļo horizontu, un tam var būt nomierinošs efekts, savukārt vertikālas līnijas var radīt spriedzi. Diagonālas līnijas (ideālā variantā no apakšējās kreisās malas līdz augšējai labajai) liek skatienam pārvietoties cauri ainai, jo tas atbilst ierastajam lasīšanas virzienam lielākajā daļā rietumu kultūru. Aktivizējiet kameras skatu 3x3 + diagonāli, ja tāds ir pieejams, lai atvieglotu diagonālo līniju attēlošanu un virzītu skatītāja skatienu cauri kadram.

Uzņemot ārā, virzošās līnijas bieži vien tiek atklātas gan dabiskajā, gan celtajā vidē, kas padara tās par vienu no labākajiem kompozīcijas padomiem pilsētām un ainavām.

Pārāk bieži fotogrāfijas tiek uzņemtas acu līmenī. Taču ir pieejami arī radošāki skata punkti, ja novietojat kameru zemāk vai augstāk. Kad attēlus uzņem bērni, rezultāti parāda citu pasaules ainu — ēkas, koki, augi un cilvēki izskatās daudz lielāki no zemākas kameras pozīcijas. Ja kamerai ir grozāms ekrāns vai to var savienot ar viedtālruni, izmantojot Wi-Fi, šīs iespējas atvieglo uzņemšanu, kad kamera ir uz zemes, nodrošinot neparastu perspektīvu.

Pilsētā, kura ir pilna ar augstām ēkām, mēģiniet izmantot platleņķa objektīvu un pavērsiet kameru pret debesīm. Izmantojiet diafragmas atvēruma prioritātes (Av) režīmu un izvēlieties diafragmas atvērumu f/8 vai f/11. Pēc tam kameru mērķējiet pret debesīm, iekadrējot ainu ar sapludinātām ēkām. Tā kā šādos attēlos bieži vien ir plašs ēnu un izgaismojumu diapazons, var būt nepieciešams pielāgot spilgtumu, izmantojot ekspozīcijas kompensāciju, vai eksperimentēt ar dažādiem mērīšanas režīmiem, eksponējot priekšplānu, piemēram, izmantojot, punkta mērīšanu, vai panākot līdzsvaru ar izvērtējošo mērīšanu. Var palīdzēt arī kameras HDR funkcijas izmantošana.

Labi izskatās arī attēli, kas uzņemti no augstākas vietas — virs ēkām vai turot kameru virs galvas, kas tiešā nozīmē ļauj pārraudzīt ainu vai situāciju.

Ja ainas kompozīciju veido, paturot prātā trijstūrus, varat iegūt vizuāli interesantākus fotoattēlus. Mēģiniet uzņemt ielas malas, kas izzūd tālumā, un līdz ar to iegūt trijstūrveida zonas kadra sānos.

Ar savām divām diagonālajām līnijām un vienu horizontālo līniju trijstūris var piešķirt portretam vizuālu kustību. Pat uzņemot relatīvi statisku portretu ar personu pie galda, pamēģiniet palūgt fotografējamajam objektam novietot rokas tā, lai tās veidotu trijstūri — platāk izvērsti elkoņi un rokas atbalsta zodu. Kompozīcija izskatīsies estētiski daudz pievilcīgāka.

Zelta griezums (jeb Fibonači spirāle) tiek plaši izmantots mākslā, arhitektūrā un dizainā, lai veidotu estētiski patīkamas proporcijas un kompozīcijas. Šis griezums ir nosaukts itāļu matemātiķa Leonardo Bonači (Leonardo Bonacci) vārdā, kurš m.ē. 1200 gados noteica tādu pieaugošu skaitļu secību, kuru attiecības ir plaši izplatītas dabā — gliemežnīcu spirālveida formā, augu augšanas veidā un cilvēku ķermeņu proporcijās.

Ideja ir tāda, ka var izveidot iespaidīgāku un cilvēku acīm patīkamāku kompozīciju, ja kadru veido tā, lai ietvertu līniju, kas skatītāja skatienu novirza pa spirālveida ceļu līdz galvenajam objektam. Mēģiniet novietot spirāles sākumu kadra stūrī, iekļaujot pēc iespējas vairāk izliekumus, lai ar acīm tai varētu sekot līdzi pa visu attēlu. Šis princips var darboties dažādiem attēliem — no ainavām līdz portretiem un citiem attēliem. Izmantojiet platleņķa objektīvu , lai lielus arhitektūras objektus, piemēram, kāpnes, uzņemtu pilnībā visus vai lietojiet makro objektīvu , lai koncentrētos uz mazām spirālveida formām dabā.

Tas var šķist neintuitīvi, bet, izmantojot minimālu kompozīciju, var maksimāli palielināt attēla ietekmi. Minimālas kompozīcijas pievērš uzmanību uz vienkāršībai un tajās ir ļoti maz elementu, taču tās joprojām nodrošina dziļus un pārdomas izraisošus attēlus, samazinot nevajadzīgās detaļas un fokusējot skatītāja uzmanību uz noteiktu kadra daļu.

Minimālas, vienkāršotas kompozīcijas izveide var likties viegla, taču tā var būt grūtāka nekā lielākai kompozīcijai, jo jums ir jāatrod veids, kā noņemt nevēlamos elementus un vizuālos traucējumus, nepadarot attēlu garlaicīgu.

Lielisks veids, kā sākt darbu ar minimālām kompozīcijām, ir objektu izvietošana “negatīvā“ vai “tukšā“ telpā. Piemēram, fotografējot pludmali, lai tajā ietilptu gan debesis, gan pludmale, būtu labi izmantot vizuālu kontrastu, lai starp divām negatīvajām atklātajām telpām — pludmali un jūru — būtu celtne un skatiens tiktu piesaistīts pludmales mājiņai. Portretāar fonu ārpus fokusa, kurš ir veidots, izmantojot plaša diafragmas atvēruma (mazs f skaitlis) iestatījumu vai fotografējot ar teleobjektīvu, vai lietojot abas metodes kopā, arī tiek iegūta negatīva telpa, kas palīdz objektam izcelties.

Vēl viens veids, kā panākt minimālu kompozīciju, ir pievērst uzmanību formām. Kadrā identificējiet vienu vai divas formas vai ģeometriskus rakstus un mēģiniet tos izolēt, iespējami izmantojot negatīvo telpu.

Tukša telpa var radīt arī kustības sajūtu. Ja objekta priekšā ir brīva vieta, izskatās, ka objekts pārvietojas telpā vai taisās to darīt. Brīva telpa aiz muguras var radīt iespaidu, ka objekts pārvietojas tik ātri, ka tas tūlīt iztrauksies ārā no kadra.

Ir svarīgi padomāt par to, kā jūsu attēli un videoklipi tiks rādīti. Piemēram, ja uzņemat konkrētām sociālo tīklu platformām, atkarībā no platformas gala attēlam var būt nepieciešama vertikāla malu attiecība 4:5 vai 9:16. Ja uzņemsiet video pakalpojumam YouTube, lai iegūtu kinematogrāfisku izskatu, jūs droši vien vēlēsieties izmantot ainavas orientāciju 16:9.

Dažas Canon EOS R sistēmas kameras, piemēram , EOS R6 Mark II, EOS R50 un EOS R8, var parādīt malu marķierus atkarībā no izvēlētās malu attiecības, lai varētu pareizi kadrēt ainu. Joprojām būs redzams viss kadrs, taču marķieri parādīs, kur tas tiks apgriezts, lai jūs varētu nodrošināt, ka gan horizontāli, gan vertikāli materiālā būs redzama nepieciešamā aina.

Noteikumi ir radīti, lai tos varētu pārkāpt, tāpēc, kad esat iepazinies ar iepriekš minētajiem kompozīcijas paņēmieniem, mēģiniet eksperimentēt. Piemēram, ja fotografējat skrējēju, saskaņā ar standarta kompozīcijas noteikumiem būtu jāatstāj brīva vieta skrējēja priekšā. Taču vietas atstāšana aiz skrējēja varētu nozīmēt, piemēram, ka skrējējs bēg no kaut kā, nevis skrien pretī kaut kam. Novietojot objektu dažādās rāmja daļās, varat mainīt stāstu, ko atspoguļojat attēlā.

Atrodiet fotogrāfijas ar netradicionālām kompozīcijām, piemēram, vertikālām pilsētas ainavām, padomājiet par to, kāpēc tās ir izdevušās, un izmēģiniet dažas no variācijām arī pats. Tas palīdzēs jums izveidot savu personīgo stilu un sasniegt vēlamo radošo efektu. Turklāt tas ir tiešām interesanti!

Autors: Pīters Volinskis (Peter Wolinski)