Kontrolējiet laiku — izpētiet palēninātas kustības, intervāla fotogrāfiju un hiperintervāla fotogrāfiju filmu uzņemšanu

Videoklipos spēlējoties ar laiku un kustību, jūs varat atklāt pasauli, kas parasti ir paslēpta no redzesloka — palēnināt ātru darbību vai paātrināt ilgākus notikumus, piemēram, saules lēktu vai mākoņu slīdēšanu debesīs. Šeit filmu veidotājs Metjū Vandeputs (Matthew Vandeputte) dalās ar paņēmieniem, kā filmēt laika spektrā — no lēnas kustības videoklipiem līdz intervāla fotogrāfiju un hiperintervāla fotogrāfiju videoklipiem.

Visu šo paņēmienu atslēga ir kadru nomaiņas ātrums. Ar to iestata videomateriāla ierakstīšanas un atskaņošanas ātrumu kadros sekundē (kadri/s). Visizplatītākie standarta ierakstīšanas un atskaņošanas ātrumi ir 25 kadri sekundē vai 30 kadri sekundē. Filmām parasti ir 24 kadri/s, tāpēc 25 kadri/s izskatās kinematogrāfiskāk, savukārt 30 kadri/s izskatās asāk, un šādam ātrumam bieži dod priekšroku, filmējot, piemēram, ātrus sporta veidus un ziņas.

Nav svarīgi, kuru jūs izvēlaties, taču parasti ierakstīšanas un atskaņošanas kadru nomaiņas ātrumam ir jāatbilst. Lai izveidotu palēninātas kustības filmas, ir jāieraksta ar lielāku kadru nomaiņas ātrumu — ja ierakstāt, piemēram, ar ātrumu 50 kadri/s un atskaņojat to ar ātrumu 25 kadri/s, jebkura kustība tiks rādīta divreiz lēnāk.

Lai paātrinātu laika ritējumu, jāieraksta ar mazāku kadru nomaiņas ātrumu. Uzņemot 25 atsevišķus kadrus ilgākā laika periodā un pēc tam tos atskaņojot ar ātrumu 25 kadri/s, vienā videoklipa sekundē varat saspiest minūtes, stundas un pat dienas. Šādi tiek veidoti intervāla fotogrāfiju un hiperintervāla fotogrāfiju videoklipi. Hiperintervāla fotografēšana ir intervāla fotografēšanas veids, kurā kamera tiek pārvietota. Intervāla fotogrāfijas parasti tiek uzņemtas ar statīvu vai kustību kontrolējošu slīdni, lai kamera paliktu gandrīz tieši tajā pašā punktā, taču hiperintervāla fotografēšanā kameras pozīciju pēc katras fotogrāfijas maina.

“Intervāla fotografēšana ir patiešām labs veids, lai izveidotu kontekstu parādošu kadru vai ievada kadru jaunai ainai vai jaunai vietai, piemēram, lielai, plašai ainavai vai pilsētas ainavai,” skaidro Metjū. “Hiperintervāla fotografēšana vairāk ir specefekta uzņemšana, kur skatītājs tiek aizvests ceļojumā. Kā režisors man kādreiz teica, tas ir kā lidojums cauri laikam un telpai.”

Metjū ir filmu veidotājs un video redaktors, kas specializējas iedvesmojošu bijību raisošu kadru veidošanā, kur apvienots pašreizējais laiks un palēninātas kustības video ar raksturīgajiem intervāla fotogrāfijas un hiperintervāla fotogrāfijas paņēmieniem. Viņa darbi tiek komerciāli izmantoti, un tos var redzēt pakalpojumā Netflix, National Geographic un Discovery Channel.

“Kad aptuveni pirms 11 gadiem studēju filmu veidošanu, tiešsaistē redzēju zvaigžņu fotogrāfiju intervāla videoklipu, un tas mani pilnībā aizrāva,” viņš atklāj. “Tajā laikā man bija kamera EOS 600D [tagad tās pēctece ir Canon EOS 850D], un es sapratu, ka tā man dod iespēju arī pašam veidot intervāla fotogrāfijas. Tajā naktī nofotografēju savus pirmos secīgos kadrus un kopš tā laika nekad neesmu beidzis tos uzņemt.”

Intervāla fotogrāfiju un hiperintervāla fotogrāfiju filmu veidošanai nepieciešami fotoattēli, kas uzņemti ar regulāru intervālu. Intervāla fotogrāfiju filmu veidošanai Metjū iesaka uzņemt vismaz 300 fotoattēlus, jo tā iegūsiet vismaz 10 sekunžu videoklipu, atskaņojot ar 25 vai 30 kadriem/s.

Vairākām EOS kamerām, tostarp Canon EOS R6 un EOS RP, ir iebūvēts intervāla taimeris, kas spēj automatizēt procesu, kā arī intervāla fotogrāfiju filmas (Time-lapse Movie) režīms, kas izveido videoklipus, ko var kopīgot uzreiz no kameras. Tomēr Metjū dod priekšroku saglabāt atsevišķas fotogrāfijas kā RAW failus, jo tas viņam sniedz vairāk iespēju pēcapstrādē. Pēc RAW attēlu apstrādes viņš izmanto digitālo stabilizāciju, izmantojot Adobe After Effects,* un veic beigu apstrādi ar Adobe Premiere Pro.* Tomēr varat sākt veidot intervāla fotogrāfiju filmas ar JPEG attēlu komplektu, izmantojot dažādu programmatūru, tostarp bezmaksas iMovie, kas paredzēta Mac datoriem, vai MakeAVI, kas paredzēta personālajiem datoriem.

Metjū saka, ka tik daudz kadru izmantot nav praktiski, lai veidotu hiperintervāla fotogrāfiju filmu. “Ja būtu jāuzņem 300 fotogrāfijas hiperintervāla fotogrāfiju filmas veidošanai, jums statīva pārvietošana un atkārtota katra kadra iekadrēšana, iespējams, aizņemtu vairākas stundas. Lielākajai daļai hiperintervāla fotogrāfiju klipu nav nepieciešams tik daudz secīgu kadru. Es ieteiktu uzņemt vismaz 120 fotogrāfijas. Es arī iesaku uzņemt katru fotogrāfiju manuāli, mēģinot saglabāt konsekventus intervālus starp kadriem. Ja paļaujaties uz automātisku intervāla fotogrāfiju uzņemšanu un neesat gatavs uzņemt ainu laikā, kad kamera tiek aktivizēta, viss var būt jāsāk no sākuma.”

Kustības ātrums, ko vēlaties uzņemt intervāla fotogrāfijās vai hiperintervāla fotogrāfijās, noteiks intervālu, kas jāizmanto starp fotogrāfijām. Ātriem objektiem var būt nepieciešami īsi dažu sekunžu intervāli, savukārt objektiem ar lēnu kustību, piemēram, zieda augšanai vai augļa trūdēšanai, var būt nepieciešams vairāku minūšu intervāls.

Ja fotografējat kaut ko tuvplānā ilgāku laiku, jums būs jāapsver mākslīgā apgaismojuma izmantošana, lai nodrošinātu, ka apgaismojuma apstākļi nemainās pārāk krasi. Savukārt dabas un pilsētas ainavās gaismas maiņa laika gaitā var būt galvenais interesi piesaistošais aspekts jūsu materiālā. Katrā ziņā svarīgs komplekta elements ir statīvs, jo, ja kamera starp kadriem pārvietosies, tad šķitīs, ka nekustīgie objekti traucējoši “mirgo” un kustīgie objekti nedabiski lēkā. Lai iegūtu efektīvas hiperintervāla fotogrāfijas, kamera ir jāpārvieto vienmērīgi, nevis saraustīti.

“Hiperintervāla fotogrāfiju uzņemšanai ir nepieciešami trīs elementi,” saka Metjū. “Saprotams, ka nepieciešams objekts un līnija vai ceļš, kam sekot. Tas var būt virzienā uz objektu vai prom no tā, vai uz sāniem, vai aplī ap to. Un trešā lieta, kas jums nepieciešama, ir enkura punkts, ko varat turēt tieši tajā pašā vietā katrā fotogrāfijā.” Izvēloties vienu ainas punktu, ko saglabā vienā un tajā pašā pozīcijā katrā kadrā, šķitīs, ka kameras kustība griežas ap šo punktu, tāpēc tas šķitīs vienmērīgs, nevis lēkājošs. Lai saglabātu enkura punkta identisko pozīciju, Metjū iesaka izcelt to ar to pašu AF punktu katrā kadrā vai ieslēgt kameras režģa pārklājumu.

Varat uzņemt intervāla fotogrāfijas tuvplānā (piemēram, lai nofotografētu zieda atvēršanos) vai no kilometriem liela attāluma (piemēram, panorāmas skatā ar mākoņiem, kas slīd pāri ainavai). Varat izmantot objektīvu, kas atbilst ainai, bet savā darbā Metjū dod priekšroku Canon EF 24-70mm f/4L IS USM objektīvam un kopā ar EOS R sistēmas kamerām Canon RF 24-70mm F2.8L IS USM vai Canon RF 24-105mm F4-7.1 IS STM objektīviem, jo to fokusa attāluma diapazons ir lieliski piemērots dažādiem objektiem kadrā. Hiperintervāla fotogrāfiju uzņemšanai viņš iesaka nekad nefotografēt ar vairāk nekā 24 mm, jo pastāv perspektīvas izkropļošanas risks, ko īpaši plata leņķa objektīvi var radīt kadra malās — “ja, piemēram, fotografējat ar 16 mm un kadrējot nākamajā kadrā kļūdāties tikai par pāris centimetriem, tad pēcapstrādes laikā nevarēsiet novērst malas perspektīvas nobīdi.

“Intervāla fotografēšana un palēninātas kustības video ir laika spektra pretējie gali,” saka Metjū. “Intervāla fotogrāfiju filma paātrina lietas, savukārt palēninātas kustības filma tās palēnina.” Tas palēninātu kustību padara ideāli piemērotu ātras darbības vērošanai, kas parasti būtu pārāk ātra, lai to novērtētu.

Daudzējādā ziņā palēninātās kustības filmu ir vienkāršāk uzņemt nekā intervāla fotogrāfijas. Katra kamera pašreizējā Canon EOS un PowerShot klāstā (izņemot PowerShot ZOOM) var uzņemt video ar lielāku kadru nomaiņas ātrumu. Ātrākā uzņemšana parasti ir pieejama, ierakstot ar zemāku video izšķirtspēju, lai gan, piemēram, EOS R6 piedāvā 50 kadrus/s un 60 kadrus/s ar 4K izšķirtspēju vai 100 kadrus/s un 120 kadrus/s ar Full HD izšķirtspēju.

Nav jāuzņem ar ātrumu, kas tieši pareizināts ar gatavā materiāla kadru nomaiņas ātrumu, piemēram, varat uzņemt ar 120 kadriem/s, ja kamera to piedāvā, un samazināt ātrumu līdz 25 kadriem/s pēcapstrādē. Jo ātrāks kadru nomaiņas ātrums uzņemšanas laikā, jo lēnāk lietas izskatīsies, kad to atskaņosiet normālā ātrumā.

Slēdža ātrums parasti ir viens no veidiem, ar ko kontrolē ekspozīciju, bet tas arī nosaka, kā kustīgie objekti tiek atveidoti attēlā. Metjū brīdina, ka, izmantojot lielu slēdža ātrumu intervāla fotogrāfiju vai hiperintervāla fotogrāfiju uzņemšanai, kustība tiks nofiksēta un katrs kadrs būs ļoti ass, kas, kadrus atskaņojot kā videoklipu, tiks pārveidots nemierīgā un saraustītā kustībā. “Izmantojot mazāku slēdža ātrumu, lai izpludinātu kustīgos elementus, piemēram, garām braucošas automašīnas un cilvēkus, patiesi varēsiet iegūt pārsteidzošāku efektu.”

Kā izlemt, kāds ir pareizais slēdža ātrums? “Pastāv tāds 180 grādu slēdža ātruma likums,” Metjū skaidro, “kas nosaka, ka videoklipu uzņemšanas slēdža ātrumam jābūt apgrieztai kadru nomaiņas ātruma dubultai vērtībai. Tātad, ja uzņemat ar 25 kadriem sekundē, slēdža ātrumam jābūt 1/50 s. Tā iegūsiet vispatīkamāko kustības izpludinājumu un kinematogrāfiskāka izskata materiālu. Es joprojām sekoju šim ieteikumam, uzņemot palēninātas kustības filmu ar lielāku kadru nomaiņas ātrumu, piemēram, izmantojot slēdža ātrumu 1/200 s, kad ierakstu 100 kadrus/s.”

Arī uzņemot secīgus fotoattēlus intervāla fotogrāfiju vai hiperintervāla fotogrāfiju filmai ar daudz lēnāku kadru nomaiņas ātrumu, līdz zināmai robežai Metjū pieturas pie 180 grādu slēdža ātruma likuma. “Ja jums starp kadriem ir četru sekunžu intervāls, kas ir diezgan ierasts, fotografējot mākoņus, tad katrs attēls tiks eksponēts divas sekundes. Ja intervāls ir ilgāks un sasniedz pat minūtes, neraizējieties par šo likumu — bet es noteikti vienmēr iesaku uzņemt ar ilgāku slēdža ātrumu un izmantot statīvu.”

Izmantojot ilgāku slēdža ātrumu, var būt nepieciešams citādi kontrolēt ekspozīciju, tāpēc Metjū izmanto ND filtru, lai samazinātu gaismas daudzumu, kas iekļūst objektīvā. “Ja uzņemat dienas laikā, jums būs nepieciešams patiešām spēcīgs ND filtrs uz objektīva, lai panāktu labu ekspozīciju ar mazāku slēdža ātrumu,” viņš saka.

Tagad, kad jūsu rīcībā ir visi rīki, lai uzņemtu laiku un kustību radošos jaunos veidos, kāpēc gan nākamās uzņemšanas laikā neizmēģināt izveidot palēninātās kustības filmu, intervāla fotogrāfiju vai hiperintervāla fotogrāfiju filmu?


Autors: Markuss Hokins (Marcus Hawkins)


^{*Adobe, Adobe Premiere un After Effects ir reģistrētas preču zīmes vai preču zīmes, kas pieder uzņēmumam Adobe Amerikas Savienotajās Valstīs un/vai citās valstīs.}