Kad nolaižas tumsa: savvaļas dzīvnieku fotografēšana naktī

Savvaļas dzīvnieku fotografēšana naktī ir pārsteidzoša iespēja uzņemt dzīvnieku slepeno dzīvi, kas parasti nav redzama diennakts gaišajā laikā, — un, lai to izdarītu, jums nav jāceļo uz Amazones lietus mežu vai Serengeti. Patiesībā ar lokālāku pieeju var radīt neticamus attēlus, kas paver šīs iespējas ikkatram, kam ir laiks, aprīkojums un pacietība.

Šeit Canon vēstnieks un 2014. gada Jaunā savvaļas dzīvnieku fotogrāfa gada balvas ieguvējs Marks Albiaks (Marc Albiac) dalās ar vērtīgiem padomiem par savvaļas dzīvnieku fotografēšanu vajā apgaismojumā savu durvju priekšā.

Marks uzskata, ka fotografēšana vietējā apkārtnē jāuztver kā iespēja pilnībā nodoties šai nodarbei. Nav noslēpums, ka labākos darbus šajā jomā bieži vien rada profesionāļi, kas kādā vietā pavada mēnešus, tāpēc arī attiecīgi izturieties pret vietējo apkārtni. Uztveriet to nopietni, un jūs iegūsiet rezultātus.

Marks ir pārliecināts, ka svarīgi ir maksimāli izmantot to, ko piedāvā apkārtne. “Visticamāk, jums būs vairāk laika un labāka izpratne par šiem dzīvniekiem, nekā pavadot vienu nedēļu Āfrikā, fotografējot ziloņus.”

Marks paskaidro, ka tie, kas vēlas izaicinājumu, var uzzināt vairāk par vietējo savvaļas dzīvnieku paradumiem, konkrētu šķirņu uzturēšanās vietām un viņu maršrutiem caur pilsētu vai mežu. “To dzīvnieku izpētīšana, kurus grasāties fotografēt, ir tikpat svarīga kā jūsu aprīkojuma iespējas,” viņš saka.

Marks saka, ka pievērsties fotografēšanai naktī viņu pamudināja aizraušanās ar zīdītājiem pusaudža vecumā. “Savvaļas dzīvniekus sāku fotografēt septiņu gadu vecumā. Bet savvaļas dzīvnieku fotografēšanu naktī uzsāku, kad man bija 14 vai 15 gadu. Mani ļoti interesēja zīdītāji — tie jānoķer naktī, jo tad viņi iznāk no slēptuvēm.”

Marks bieži skatās citu slavenu fotogrāfu darbus, lai gūtu idejas un veidotu koncepcijas. “Es gūstu daudz iedvesmas no konkursiem un apbalvotiem darbiem, iedziļinoties visu iesaistīto mākslinieku profilos,” viņš saka, "jo īpaši no Gada savvaļas dzīvnieku fotogrāfa kategorijas Londonā, Anglijā.”

Nākamais solis ir atrast pareizo vietu. Izmantojiet savas zināšanas par apkārtni, lai atrastu vietas, kur varētu būt izvēlētais dzīvnieks, un turpiniet atgriezieties tajās. “Dodieties tur dienu pēc dienas, jo, iespējams, pirmajā reizē nemanīsiet nekādas pazīmes, ka tur ir dzīvnieki,” paskaidro Marks. “Bet parasti, ja iet trīs dienas pēc kārtas, var kaut ko ieraudzīt.”

Kad esat atradis vietu, jums jāapsver apgaismojums. “Ja vēlaties apgaismot tikai dzīvnieku, jums jāuzņem ar slēdža ātrumu, kas ir aptuveni 1/100,” saka Marks. “Bet, ja vēlaties uzņemt arī nedaudz apkārtējās vides, tad kamerai jāiestata ilga ekspozīcija.”

Eksperimentēšanai ar ilgāku slēdža ātrumu nav jābūt tikai praktiskai izvēlei. Ja esat pilsētā ar satiksmi vai arī jums vienkārši pa rokai ir lukturītis, tā var būt lieliska iespēja eksperimentēt ar gaismas strēlēm.

“Ja izmantojat dabisko apgaismojumu vai nepārtrauktu lukturīša gaismu, jums jāizmanto lēnāks slēdža ātrums un jāstrādā ar lielāko diafragmas atvērumu, ar kuru varat uzturēt kvalitāti,” saka Marks. “Ja izmantojat mākslīgo apgaismojumu, kameru varat iestatīt varbūt uz 1/100. Iestatījumam jābūt mazākam par vismaz 1/250, lai tas darbotos sinhroni ar zibspuldzi.”

Tādam objektīvam kā Canon RF 50mm F1.8 STM ir plašs diafragmas atvērums, kas lieliski piemērots šāda veida fotografēšanai.

Aprīkojuma daļa, ko Markam ļoti patīk izmantot, ir difuzors, it īpaši, ja runa ir par darbu ar makro fotogrāfijām. “Kad fotografēju vardes, krupjus vai salamandras, apkārtējā vide var būt samitrinājusi viņu ādu,” viņš paskaidro. “Mitrums var radīt nedabisku atspīdumu. Ir noderīgi nēsāt līdzi difuzoru, lai apgaismojumu padarītu maigāku.”

“Runājot par difuzoru — jo tas lielāks, jo labāk, bet, tā kā šī ir makro fotogrāfija un pieminētie dzīvnieki ir mazi, nav nepieciešams ļoti liels difuzors,” viņš saka.

Ja jums tāda nav, varat improvizēt un izmantot citu objektu, kas darbojas kā difuzors, vai mājās izgatavot pats savu no papīra. “Pirms kādiem gadiem iegādājos vienu tiešsaistē, bet dažos gadījumos, kad man tā nebija, es izmantoju pārklāju, ko ievieto automašīnas vējstiklā, lai vasarā izvairītos no saules gaismas. Svarīgi ir tas, ka zibspuldzes gaisma ir jāpadara maigāka, tāpēc ir nepieciešams kaut kas, kas izkliedē gaismu,” paskaidro Marks.

Marks saka, ka mazākus dzīvniekus ir vieglāk fotografēt nekā lielus zīdītājus. “Manuprāt, ar to ir viegli uzsākt savvaļas dzīvnieku fotografēšanu, jo to var izdarīt tikai ar makro objektīvu, kameru un vienu zibspuldzi,” viņš saka.

Šis vienkāršais aprīkojums nāk par labu gan topošajam savvaļas dzīvnieku fotogrāfam, gan pašiem dzīvniekiem. Šāda veida darbam Marks izmanto vienkāršu zibspuldzi un Canon EOS R6, Canon EF 100mm f/2.8 Macro USM un stiprinājuma adapteri EF-EOS R.

“Kad uzņemu makro fotogrāfijas, es pieturos pie minimālā nepieciešamā aprīkojuma,” viņš saka. “Es vēlos pēc iespējas mazāk laika pavadīt dzīvnieku tuvumā — tā viņiem ir labāk, un es varu iegūt dabisku kadru.”

Tiem, kuri tiešām vēlas paplašināt savas radošās robežas, Marks iesaka uzņemt mazākas radības ar platleņķa objektīvu. Viņš izvēlas Canon EF 16-35mm F2.8 III USM, jo tam ir plašs diafragmas atvērums, kas noder vāja apgaismojuma apstākļos, bet varat izmēģināt arī Canon RF 35mm F1.8 MACRO IS STM. Objektīvs ar tā vieglo konstrukciju, diafragmas atvērumu f/1.8 un makro palielinājumu līdz 1:2 ir lielisks rīks tuvplāna fotogrāfijām.

“Jāpatur prātā visas lietas, kas parādās ainā,” paskaidro Marks. “Tas ir sarežģītāk, bet man šķiet, ka ir jauki parādīt arī apkārtējo vidi.”

Viena lieta, kas platleņķa pieejai ir nepieciešama, ir vairāk gaismas. “Ja apgaismojat tikai vardi, kā to darītu, uzņemot makro stila fotogrāfiju, pārējā aina ir tumša,” saka Marks. “Ir jāapgaismo plašāka apkārtne, piemēram, koks, vai nepieciešama ilga ekspozīcija, lai iegūtu vairāk dabiskas gaismas.”

Kad esat pieradis tikt galā ar mazākām, vieglāk kontrolējamām būtnēm, varētu būt pienācis laiks pāriet uz lielākiem nakts klejotājiem. “Pirmais, kas jums jāzina, ir atrašanās vieta — kur dzīvnieks parādīsies? Kā varat apgaismot ainu, lai notvertu viņa kustību? Ko, jūsuprāt, dzīvnieks gatavojas darīt?” iesaka Marks. Kad jums ir priekšstats par to, kā dzīvnieks varētu uzvesties šajā vietā, viss, ko varat darīt, ir būt sagatavotam, izmantot pareizo aprīkojumu un tikt skaidrībā ar iestatījumiem.

Markam ir svarīgi izvēlēties pareizo kameru, un Canon EOS R6 ir lielisks partneris, jo ir universāla kamera, kas piemērota vājam apgaismojumam. Pateicoties tās satriecošajai acu noteikšanas automātiskās fokusēšanas (AF) funkcijai, EOS R6 var atpazīt objektus un tiem sekot ar jaunu precizitātes līmeni, un tas nozīmē, ka pat tad, kad objekts pārvietojas, piemēram, putns lido, joprojām varat iegūt asu attēlu. Korpusā ietvertais attēla stabilizators (In-body Image Stabilizer, IBIS) lielā mērā atbrīvo no statīva nepieciešamības, ļaujot Markam veikli strādāt ar racionālu aprīkojumu.

“Pateicoties IBIS, EOS R6 ir ideāla kamera, lai uzņemtu savvaļas dzīvniekus naktī, jo tā ļauj uzņemt vājā apgaismojumā ar mazu slēdža ātrumu,” viņš saka. “Piemēram, ja dodaties pārgājienā, lai fotografētu, varat redzēt, kā elpošana ietekmē kameras turēšanu. Ja neesat nekustīgs un fotografējat tumsā ar ļoti lēnu slēdža ātrumu, funkcija IBIS ir nenovērtējams.”

Papildus nekustīgumam iespēja fotografēt ar lielu ISO un joprojām iegūt tīrus attēlus padara EOS R6 par pārliecinošu Marka kameras izvēli. “Tas ir neiedomājami — es neizmantoju par 6400 mazāku ISO un vienmēr iegūstu perfektus rezultātus! Ja nepieciešams, varu to palielināt pat līdz 8000,” viņš secina.

Bet kuri ir vislabākie objektīvi savvaļas dzīvnieku fotografēšanai? Tādus objektīvus kā Canon RF 50mm F1.2L USM, kas labi darbojas vājā apgaismojumā, ir labi apvienot ar Canon EOS R6 dabas ainu fotografēšanai.

Savvaļas dzīvnieku fotografēšana vājā apgaismojumā paver pilnīgi jaunu dzīvnieku uzvedības pasauli un var radīt drosmīgus un aizraujošus attēlus. Izmantojiet Marka padomus, lai apskatītu, ko varat uzņemt vietējā apkārtnē.



Autors: Džeks Fitess (Jack Fittes)