VĒSTNIEKI
EOS 5D Mark IV Zemes ekstrēmākajās vietās
Atklāj EOS 5D Mark IV izturību un lielisko veiktspēju skarbos apstākļos.
Jau 15 gadus Ullu Lohmani (Ulla Lohmann) fascinē kāda fotogrāfija. To 1995. gadā ir uzņēmis piedzīvojumu fotogrāfs Saimons Kārters (Simon Carter), un tajā ir redzams “dīvains, ļoti trausla izskata klints stabs okeāna vidū”. Šī klints ir Totēma pols, 65 m augsta grēda jūrā, kas nedroši paceļas virs ūdens Tasmānijā pie Hauija raga.
Izslējusies Tasmānijas pussalas dienvidaustrumu galā, tā ir vieta, kuru Ulla apraksta kā “pašu pasaules galu”. Pēdējā zemes smaile pirms plašā, mežonīgā okeāna uz dienvidiem no Antarktikas.
Milzīgā skala veida klints ir viens no alpīnisma visintriģējošākajiem izaicinājumiem — un viena no fotogrāfa visinteresantākajām balvām. Vācu ekspedīciju fotogrāfei Ullai tā kļuva par apsēstību. Lai uzkāptu un nofotografētu. Lai iekarotu un uzņemtu. “Tas man patiešām bija piedzīvojums,” viņa saka. “Kāpiena vietas attālums, izolācija un izaicinājums.”
Tomēr pievilcība slēpās ne tikai grūtajā kāpienā. Arī Ullas profesionālie instinkti viņu vilka uz Totēma polu.
“Gadiem ilgi es skatījos kartēs un fotogrāfijās un sapņoju to kādreiz izdarīt. Tāpēc tad, kad man radās tāda iespēja, man tā bija jāizmanto.”
Ulla gatavojās kā apsēsta. Kā fotogrāfe viņa pievērsās kamerai Canon EOS 5D Mark IV, kura apvieno daudzpusīgu darbību, veiktspēju un izturīgu konstrukciju.
“Šādā vietā nav iespējams atkārtoti uzņemt kadrus,” viņa saka. “Tur brīvā dabā es nevaru izmantot visprecīzāko aprīkojumu katrai vajadzībai. Man nepieciešama viena kamera, ar kuru var izdarīt daudzas lietas.”
Kameras 5D Mark IV nepārspējamā attēlu kvalitāte un uzlabotā fokusēšana un mērīšana nodrošina, ka nav jāknibinās, lai atrastu pareizos iestatījumus, turklāt tās izturīgais dažādiem laikapstākļiem paredzētais korpuss ir svarīgs izaicinošos apstākļos.
“Jūs kā fotogrāfs, atrodoties šādos skarbos apstākļos, mēģināt pārvarēt pats savus ierobežojumus,” viņa saka. “Tajā pašā laikā ir jāizņem kamera un jāuzņem brīnišķīgi attēli. Kamera 5D Mark IV paplašina iespēju robežas.”
Fiziski Ulla paplašināja pati savas fiziskās robežas, kad gatavojās uzkāpt Totēma polā, — viņa uzveica kāpšanas sienas, klintis un ilgus kāpienus Alpos kopā ar savu vīru Basti, līdz beidzot bija gatava sava sapņa realizēšanai. Tomēr jau no paša kāpuma sākuma Totēma pols bija pilnīgi nepielūdzams.
Tas alpīnistiem sasniedzams tikai no Tasmānijas pussalas klintīm, pret klints pamatni triecas un šķeļas viļņi, pļaukājot ar ūdens šļakatām un vēju, — turklāt nav redzamas vietas, kur likt kājas, un nav skaidru vietu, kur pieķerties ar rokām.
“Es skatījos uz to un domāju: es nevarēšu tur uzkāpt,” viņa atceras “Es atrados ļoti tuvu okeānam, viļņi sitās, bija spēcīgs vējš, un no sākuma viss bija pilnīgi slidens. Nebija nekādas berzes un bija ļoti grūti kāpt. Es biju slapja, un katru reizi, kad man trāpīja viļņi, es kļuvu vēl slapjāka un viss kļuva vēl grūtāk.”
Neskatoties uz to, viņai izdevās gūt atbalstu uz nedrošās klints, atrodot slēptas plaisas, niecīgas spraugas un jebkādus negludumus, lai noturētos. Kamēr Ulla pa centimetriem vien kāpa augšup uz virsotni, stundas ritēja, gaisma sāka mazināties… un viņus pārsteidza nelaimes gadījums.
Basti, kurš vadīja kāpšanu, paslīdēja, savainojot savu pēdu. Kamēr viņi novērtēja ievainojuma apmērus, Ulla juta, ka viņas sapņa piepildīšana sāk attālināties.
“Manas rokas bija saspringušas un plaukstas asiņoja — tajā brīdī es tik tikko turējos,” viņa saka. “Pat sekojot Basti, es ar grūtībām varēju to izdarīt, bet es zināju, ka nekad to nevarēšu izdarīt viena pati. Turklāt mums bija jāveic pēdējais visbīstamākais kāpiens krēslā. Bet es netaisījos padoties — vienmēr vari izdarīt vairāk nekā domā.”
Kopā ar Basti, kuram bija apsaitēta kāja, viņi veica pēdējo izrāvienu, lai sasniegtu virsotni. Visbeidzot ar zilumiem, asinīm un pārgurušiem locekļiem Ulla sasniedza virsotni un pēc piecpadsmit gadu apsēstības uzņēma kadru, par kuru bija sapņojusi.
“Es paskatījos lejup un redzēju skarbo okeānu, pēc tam paskatījos augšup un ieraudzīju plašās debesis virs manis un pēkšņi jutos ārkārtīgi brīva,” viņa saka. “Es biju īstenojusi savu sapni. Es izdarīju visu, lai to realizētu. Pēc šīs cīņas pēkšņi es biju virsotnē.
“Vāciski vārds, kurš apzīmē kaislību, ir Leidenschaft. Tas nozīmē “radīšanu cauri ciešanām”. Savu iespēju robežu sasniegšana man liek justies patiesi dzīvai. Man patīk paplašināt savas robežas — un Totēma pols to izdarīja.”
Totēma pols, Ulla Lohmane (Ulla Lohmann). Iekarots. Nofotografēts. Nosvinēts.
Autors
“Lieliskam komplektam nav nozīmes, ja to pilnībā neizmanto. Fotogrāfiem ir teiciens: vislabākā kamera ir tā, kuru lieto, nevis tā, kura atrodas somā. 5D Mark IV tiešām ir kamera, kuru lieto.
“Man, neskaitot tās tehniskos datus, vissvarīgākais ir aizsardzība pret laikapstākļiem un izturība — tai ir jāiztur tropiskās lietusgāzes, sišanās pret kāpšanas sienu, stiprs aukstums un karstums… un līdz šim kamera ir izturējusi visus apstākļus. Strādājot skarbākos apstākļos ir svarīgi arī tas, ka varu darboties ar skārienekrānu, valkājot cimdus.
“Mana ceļojuma laikā kameras 5D Mark IV lielais ISO, kas rāda kameras jutību pret gaismu, bija tiešām noderīgs, tomēr ne to iemeslu dēļ, ko varētu domāt: es biju aizmirsusi savu kabatas lukturi, bet, izmantojot lielu ISO, es varēju efektīvi izmantot kameru skatīšanai naktī, lai redzētu, kur esmu!”