Dokumentālo filmu veidošana: secīgs ceļvedis, lai filmētu kā profesionālis

Katram ir savs stāsts — un kas gan var būt labāk par tā parādīšanu ar augstas kvalitātes dokumentālo filmu, kas uzņemta ar Canon EOS kameru? Canon vēstnieks un godalgotais filmu veidotājs un fotogrāfs Žuels Santuss (Joel Santos) ir aizrāvies ar fascinējošu stāstu atklāšanu un to atdzīvināšanu ekrānos. Viņš ir uzņēmis un producējis vairāk nekā 50 televīzijas dokumentālās filmas, kas veidotas gan Portugālē, gan citur pasaulē. Šeit viņš dalās ar svarīgiem padomiem amatieriem, kuri vēlas uzņemt dokumentālās filmas.

Vienkāršākais veids, kā uzsākt veidot dokumentālās filmas, ir parādīt stāstu, kas norisinās netālu no mājām un ir tuvu sirdij. Žuels iesaka runāt ar cilvēkiem plašā ģimenes lokā un uzdot viņiem jautājumus par pagātni. “Ja tā ir vecāka persona, varat pajautāt, kā viss bija, kad viņi bija jūsu vecumā, vai arī par viņu piedzīvojumiem,” viņš saka. “Tas var būt arī kāds cilvēks, kas dzīvo citā pilsētas vai lauku vidē nekā jūs.” Ņemot vērā, ka lielākajai daļai no mums pēdējā gada laikā dzīve ir bijusi tik atšķirīga, varbūt varēsiet izveidot aizkustinošu stāstu.

“Jums jāatrod kaut kas, kas aizķer jūsu zinātkāri un liek vēlēties uzzināt vairāk. Kad tas notiek, ir stāsts, ko parādīt. Man patīk ideja par dokumentālo filmu veidošanu, balstoties uz draugu un ģimenes pieredzi. Daži cilvēki saka, ka dokumentālajām filmām nevajag būt personiskām, bet es saku: kāpēc gan ne? Ja jums ir pārliecinošs skats uz kaut ko, kas tiešām rezonē ar jūsu personību, par to var izveidot dokumentālo filmu.”

Vieta un apgaismojums ir dokumentālās filmas stūrakmeņi, tomēr jums nevajag eksotisku vietu, lai parādītu stāstu. “Nav nepieciešams ainavisks fons, jo katrs stāsts ir fundamentāli saistīts ar vietu, kur tas notiek,” Žuels paskaidro. “Jūs uzņemat dokumentālo filmu, tāpēc ir svarīgi pieturēties pie vietas, kur risinās stāsta notikumi, un tas var būt gan kādas personas mājās, gan biroju ēkā.

“Tāpat kā fotografējot, jums jāpievērš uzmanība tam, kā viss ainā ir novietots,” viņš piebilst. “Vai ir atbilstošas krāsas? Vai no kādas personas galvas nepaceļas elektrības vads? Pat tad, ja aktīvi neiestudējat stāstu, uzņemot dokumentālo filmu, jums jāiekomponē kadri, lai tie labi izskatītos. Vai tiek panākts efekts, kad saliekat kopā visus elementus ainā?”

Žuelam gaisma ir vissvarīgākais pamata raksturlielums, kas jāņem vērā, uzņemot video, tikpat lielā mērā kā uzņemot fotogrāfijas. “Gaisma veidos jūsu objekta, vietas un visas apkārtnes formu. Viss iekļaujas ekrāna maģiskajā taisnstūrī, kas piesaista skatītājus un rada vēlmi skatīties.”

Bet atcerieties, ka jūs varat uzburt spilgtus attēlus, lai kur jūs atrastos un ar jebkādu fotografēšanas aprīkojumu, kas jums ir. Ir labi izmantot dabisko apgaismojumu, lai veidotu fonu objektam vai radītu dziļas ēnas, piešķirot noslēpumainu sajūtu.

Efektīvas stāsta parādīšanas stūrakmens ir vienmēr apsvērt, kā atsevišķi kadri vēlāk izskatīsies kopā. To ir viegli trenēties, pat ja jūs tikko sākat filmēt dokumentālās filmas mājās. “Nepieciešams ievada kadrs, kas atklāj, kur darbība norisināsies,” saka Žuels. “Pēc tam jāparāda objekts — kadrs ar seju, pusi no ķermeņa, visu ķermeni, cilvēks apkārtnes kontekstā, pārejot pie darbības un reakcijas, parādot rokas un žestus. Kamēr filmējat, domājiet par to, kā dažādas ainas pāries viena otrā, kad rediģēsiet visu materiālu. Obligāti jāņem vērā nepārtrauktība — varat uzņemt dažādus kadrus, kas tiks secīgi parādīti dokumentālajā filmā.”

“Katram labam stāstam nepieciešama kulminācija. Dokumentālā filma ir spēcīgāka, ja tā beidzas ar risinājumu, kas skatītājam sniedz atalgojuma sajūtu. Tā atšķiras no videoklipu veidošanas pakalpojumam Instagram. Dokumentālo filmu neveido, lai saņemtu atzīmes “Patīk”. Jums nepieciešams žurnālista gars, patiesa attieksme pret filmējamo objektu un vietu.”

Žuels uzskata, ka, ja esat jauns dokumentālo filmu veidotājs, jums jābūt pēc iespējas oriģinālākam. “Pat tad, ja stāsts nav oriģināls, veids, kā to uztverat, būs unikāls. Koncentrējieties uz to un vienkārši esiet jūs pats, nevis mēģiniet līdzināties kādas citas personas stilam.

“Atmaksājas arī iedziļināšanās. Vai jūsu filmētajai personai ir kaut kas īpašs? Šāda veida elementi dokumentālajām filmām liek izcelties, tāpēc ir svarīgi būt atklātam, mijiedarboties ar filmējamo objektu un atrast kaut ko pārsteidzošu par to.”

Žuelam arī kustība ir svarīgs rīks. “Ja aina ir statiska un nav kustības, skatītājs ātri vien zaudēs interesi. Jums jāparāda attīstības sajūta, lai varētu just, ka laiks iet uz priekšu.

“Vienmēr ir labi apspēlēt leņķus. Maksimāli izmantojiet savu iztēli. Nepieķerieties vienam punktam, bet filmēšanas laikā brīvi pārvietojieties apkārt,” viņš turpina. “Ja ainā ir divas personas, mainot filmēšanas pozīciju, var labāk uzņemt darbību un reakciju, kā arī uzsvērt atšķirības perspektīvā.” Jaunākajām Canon kamerām ir ļoti efektīva elektroniskā attēla stabilizēšana video uzņemšanas laikā, tāpēc nav jāizmanto trijkājis, lai izvairītos no kameras izkustēšanās, kas novērš uzmanību.

Canon EOS R5 un EOS R6 ir aprīkotas ar sensora stabilizēšanu, kas palīdz pretdarboties jebkurai kameras kustībai. Arī tālummaiņas objektīvi var būt iespaidīgs rīks, lai mainītu fokusa attālumu uzņemšanas laikā, savukārt objektīvi ar iebūvēto IS un STM video uzņemšanas laikā ļauj fokusēt praktiski nedzirdami.

“Bieži mainot uzņemšanas pozīciju, var piešķirt ritma sajūtu,” piebilst Žuels. “Nemainot skatīšanās leņķi, dokumentālā filma nebūs tik bagātīga. Filmēšana ir kā ēdiena gatavošana — dažkārt ir jāsajauc kopā dažādas lietas.”

“Tādas Canon kameras kā mana Canon EOS R5, kā arī pieejamāki modeļi, piemēram, Canon EOS M50 Mark II, Canon EOS 850D un Canon EOS RP, ir aprīkotas ar Dual Pixel CMOS automātisko fokusēšanu, kas ļoti labi darbojas video uzņemšanas laikā, kā arī sniedz iespēju vienmērīgi pāriet no vienas zonas kadrā uz citu. Tās piedāvā arī funkciju Movie Servo AF, kas nepārtraukti kadrā seko kustīgiem objektiem.”

Tomēr Žuels uzsver, ka katram izmantotajam paņēmienam ir jāuzlabo stāsts. “Nekad neizmantojiet kādu paņēmienu tikai tāpēc, ka tāds pastāv. Ja vēlaties skatītāja uzmanību piesaistīt konkrētai lietai, fokusēšana ir viena no svarīgākajām lietām. Uzņemot zvejnieku, iespējams, vēlēsieties fokusēt zivi tīklā, pēc tam mainīt fokusa punktu uz zvejnieka seju, lai parādītu viņa reakciju.”

Ja esat iesācējs šajā jomā, Žuels iesaka apgūt diafragmas lietošanu, lai radītu dažādus kinematogrāfiskus efektus. “Kopā ar gaismu un ekspozīciju diafragmas atvērums kontrolē asuma dziļumu. Plašs diafragmas atvērums [mazs f skaitlis] var palīdzēt pievērst uzmanību objektam, fonu aizmiglojot,” viņš paskaidro. Šaurs diafragmas atvērums piešķir lielu asuma dziļumu, ja vienlaicīgi vēlaties, lai vienlīdz asi būtu objekti gan tuvumā, gan tālumā.

“Runājot par slēdža ātrumu, parasti ideālais ir divkārša kadru nomaiņas ātruma apgrieztais skaitlis. Ja uzņemat ar 25 kadriem sekundē, vislabāk censties izmantot slēdža ātrumu 1/50. Ja izmanto lielāku slēdža ātrumu, objektu kustība mēdz izskatīties saraustīta nevis vienmērīga. Ja filmē spilgtā gaismā, jāieslēdz pietiekami lēns slēdža ātrums ar vēlamo diafragmas atvērumu un objektīvam jāuzliek ND (neitrāla blīvuma) filtrs. Tumšos apstākļos ir labi izmantot mazāku slēdža ātrumu, jo tas pastiprina kustības izplūdumu un novērš nepieciešamību izmantot lielu ISO iestatījumu, kas var samazināt attēla kvalitāti.”

• Tēlains sākuma kadrs piesaistīs uzmanību, kā arī noteiks dokumentālās filmas atrašanās vietu. Šeit Žuels montē kameru uz savas automašīnas pārsega un izmanto bezmaksas Canon Camera Connect lietojumprogrammu savā viedtālrunī kā tālvadības pulti, ievedot skatītāju ainā. Nākamā darbība ir iepazīstināšana ar filmas galveno varoni, parādot to attiecīgajā vietā.
• Kad uzņemat cilvēkus kustībā, sejas noteikšanas automātiskā fokusēšana ir lieliska funkcija, lai uzturētu asumu kustības laikā un gādātu, lai tas būtu galvenais uzmanības objekts. Izmantojiet diezgan lielu Servo AF ātrumu, lai tiktu līdzi kustībai. Pretējais attiecas uz situācijām, kad maināt fokusa punktu no vienas ainas zonas uz citu, ko var uzsvērt ar maza asuma dziļuma izmantošanu, aizmiglojot fonu. Šādā reizē pārslēdziet uz mazāku Servo AF ātrumu, lai veidotu vienmērīgu pāreju.
• Nedomājiet, ka, uzņemot video, kadrā automātiski ir jābūt kustībai. Lai saglabātu skatītāju interesi, filmējot statiskus objektus, radiet kustību, noliecot kameru vai panoramējot. Varat arī apvienot noliekšanu un panoramēšanu, radot interesantu rotējošas kustības efektu.
• Liela kontrasta ainās pastāv risks iegūt spilgti izgaismotus laukumus, kas izskatās balti, un tumšas ēnas, kas izskatās melnas. Izmantojiet Canon HDR (High Dynamic Range) filmēšanas iespēju, lai iegūtu līdzsvarotāku kopējo ekspozīciju, kas pārvalda izgaismotās vietas un uzlabo ēnas. Vēl viens labs paņēmiens ir cirkulārā polarizācijas filtra izmantošana. Tas var noņemt nevēlamus atspīdumus un uzlabot krāsas, savukārt gaismas caurlaidības samazināšana caur filtru ļauj izmantot lielāku diafragmas atvērumu un novērš nepieciešamību izmantot pārāk lielu slēdža ātrumu.
• Un visbeidzot — neierobežojiet sevi ar runājošām galvām. Tāpat kā jebkurā filmā, labā dokumentālajā filmā ir jābūt ritmam. Mainiet savu pozīciju, lai filmētu no dažādiem leņķiem, vai efektīvi izmantojiet Canon Movie Digital IS, lai samazinātu kameras izkustēšanos, ja to turat rokās. Tas sniegs brīvību pārvietoties filmēšanas laikā, nevis visu laiku stāvēt vienā punktā. Un viss nebeidzas ar filmēšanu — radoša rediģēšana un veids, kā apgriežat kadrus, var pievienot papildu dramatismu un radīt interesi.

Paturiet prātā šos padomus nākamajā reizē, kad vēlēsieties izstāstīt pārliecinošu stāstu ar savu kameru, un īsā laikā kļūsiet par meistarīgu dokumentālo filmu veidotāju.

*Pieejami tikai atsevišķās valodās.



Autors: Metjū Ričardss (Matthew Richards)